荷岚组诗(二)
Vadant 摄影并配诗

觅 莲
 


KIEN VI


Sopire mi haste venas en ĉi tago,
Sed kie nun estas ruĝa ĉarmo via?
Detale Mi serĉas tra lotusa lago
Sed kien foriras nun floro gracia ?

Ĉu sekve ventegon al alta lazuro?
Ĉu pluvo forfrapis vin ĝis sen figuro?
Ĉu sur lerno-tablen aromigi koron?
Ĉu porden ornami hipokritan gloron?

Ve, kial ĉi verdaj folioj ne povas
Subporti de vi la sonĝon sur-petalan?
Ve, kial muara la akvo ne povas
Subteni de vi la ĝemadon kristalan?

Ĉuite zefiro hezite silentas…
Ĉuite rosaro senvorte sintenas…

(之二十一)


觅 莲

我匆匆地赶到这汪水面,
却已不见你出水的红莲;
我急急地寻遍这片波澜,
仍找不到你绽放的红艳。

是随风轻扬飘上了高天?
是被雨打落已香消魄散?
是陪伴君子去净化心田?
是折腰豪宅去掩饰伪善?、

为什么这些美丽的叶盘,
竟托不住你美丽的梦幻?
为什么这池晶莹的波澜,
却载不动你晶莹的喟叹?

我问风,几缕流岚不语……
我问水,几串莲露无言……
 

明丽的笑眼
 


PER TIEL LEĜERA RIGARDO


Silente per tiel leĝera rigardo,
De via aromaj okuloj kun ardo,
Alfluas edena muziko kun ĉarmo.

Ĉu fonto elmonte perlojn disverŝanta,
Ĉu lago muara verde eleganta,
Ĉu alta lazuro kun nubo ŝvebanta?

De tiaj okuloj treme rigardite,
En ĉi hela sonĝo rave trempite,
mi ĉion ĝenantan forgesas spirite.

(之二十二)



明丽的笑眼


就这样轻轻地抬头一看,
你荷香幽幽的柔情笑眼
洒一片天籁缭绕的奇幻。

是一瀑溅玉飞珠的山泉?
是一汪波光潋滟的湖面?
是一碧薄云涂染的蓝天?

面对着这样神奇的笑眼,
面对着这片透明的梦幻,
世上还有什么值得忧烦?
 


 

连心挽臂
 


NI PAŜU KUNE



Vi rigardas min,
Mi rigardas vin,
Inter okuloj fluas amikeco verda.

Vi komprenas min,
Mi komprenas vin,
En la koroj pleniĝas sunlumo superba.

Vi akordas min,
Mi akordas vin,
Sur hela kanto ondas la espero verva.

Vi kuntiras min,
Mi kuntiras vin,
Paŝu kune ni al nova jarcento ĝerma.

(之二十三)

连心挽臂

你望着我,
我望着你,
目光中流动着绿色的友谊。

你理解我,
我理解你,
心田中洒满了阳光的明丽。

你应和我,
我应和你,
歌声中起伏着希望的旋律。

你挽着我,
我挽着你,
我们一起走向新世纪。
我们一起走向生命的绚丽。
 

我不愿……
 


MI NE VOLAS…


Mi ne volas ekster ferma pordo
Divenadi vian folion.
Mi ne volas for de laga bordo
Supozadi vian gracion.
Mi ne volas kontraŭ nuba mordo
Spektadi vian radion.

Amiko estas vi, deklaru tuj:
Al sincero koro aparteni !
Lotuso estas vi, deklaru tuj:
Al florado vivo aparteni !
La suno estas vi, deklaru tuj:
Al sereno tempo aparteni !

(之二十四)


我不愿……


我不愿隔着田田的莲叶,
远远猜测你的娇艳;
我不愿隔着朦胧的雾幔,
暗暗估摸你的波澜;
我不愿隔着紧闭的花苞,
默默咀嚼你的情感。

你是红莲就请宣言:
------青春属于明艳!
你是绿水就请宣言:
------生活属于浪漫!
你是朋友就请宣言:
------诚挚属于奉献!
 

不该忽略的微笑
 


RIDETO NE PRETERLASINDA



Eble longe vi aspiris kun pasio,
Sed belan atendon debatis pluv-svarmo.
Falintajn petalojn subtenas folio,
Kaj vian chagrenon por velkema charmo.

Eble longe mi vadadis kun ario,
Zefiro min tiris al renkonta karmo.
Sur akvo do flosas mia emocio,
Ankau memriprocho por lanto en kalmo.

Jen lasta petalo kun belo sen-sminka,
Samkiel okulo kun pura sincero,
Kvazau sorcha lipo elsendas parolon.

Jen estas rideto ne preterlasinda!
Mi longe rigardas vin en chi somero,
Kaj fotas l' aroman animon per koro.

(之二十五)


不该忽略的微笑


也许你等了很久、很久,
暴雨打落了娇姹的守候。
翠绿的荷叶托着落英,
托着你韶华易逝的忧愁。

也许我走了很久、很久,
被夏岚牵入这次邂逅。
一涟绿波晃着喘息,
晃着我相见恨晚的内疚。

孤瓣横斜,扬着余秀,
闪着一汪诚挚的眼睛,
送出一句热情的问候。

这是不该忽略的微笑呵,
我默默伫立久久凝眸,
把一缕芳魂摄入心头。
 


 

荷花姑娘
 


KNABINIO LOTUSFLOR’


Sub la vespera lun-favor’
Helas bela knabin’ Lotusflor’.
Dancas gracie la knabin’
Mildas vento, flirtas bel-flor’.
Ah, lun’, vespera favor’,
Ah, bel-knabin’ Lotusflor’,
Vi turnigas lunon kun favor’,
Ravas vi nian kampon per l’ odor’.

Sub la matena suna or’,
Staras bela knabin’ Lotusflor’.
Kantas el kore la knabin’,
Flamas lubo, plaudas ondmol’.
Ah, sun’, matena rugh-or’,
Ah, bel-knabin’ Lotusflor’,
Vi turnigas sunon kun fervor’,
Gloras vi nian vivon kun kolor’.

(之二十六)

荷花姑娘

夏夜银色的月亮
映照着美丽的荷花姑娘,
姑娘翩翩起舞,
花枝摇晃,清风送爽.
啊,月亮,银色月亮.
啊, 姑娘,荷花姑娘,
旋动月光扬起荷香,
芬芳了我们可爱的家乡.

夏日金色的朝阳,
映照着美丽的荷花姑娘,
姑娘深情歌唱,
红霞飞舞,碧波荡漾.
啊,朝阳,金色朝阳,
啊,姑娘,荷花姑娘,
旋动晨光扬起荷香
芬芳了我们美好的希望。
 

我不想……
 


MI NE VOLAS

Mi ne volas verŝi grizan splenon,
Al vi sendas nur lotusan benon,
Do ne ĉuu: kien arda koro?
Rigardu la floron kun koloro.

Mi ne volas ke l’ defal’ petala
Tuŝu vian rumon tuj amara.
Do ne ĉuu pri tio kor-prema,
Auskultu de l’ flora rido ĝema.

Mi ne volas ke la juna sango
Spruĉu trans vin al la suna vango,
Do ne ĉuu: kiel kor’ silentas?
Jen lotusa aromo kresĉentas.

(之二十七)

我不想……

我不想倾述那灰色的忧郁,
只仍把一枝新荷寄送给你,
那么,别问那热情今在何处!
你看那花苞缓缓地绽放秀丽。

我不想让那枚希望的掉落,
把你的琼浆美酒弄得苦涩。
那么,别问那个悲壮的故事!
你听那新荷默默无言地解说。

我不想让那道青春的血浆,
越你而过溅红太阳的面庞。
那么,别问心灵为什么沉默!
你品那新荷淡淡地散发幽香。
 

默默的目光
 


SILENTA RIGARDO


Leĝere kuntiras lotusan zefiron
Mi lante promenas ĉe lago verda.
Inter floroj staras silente vi svelta,
Folioj subtenas duonan profilon.

El rigardo ŝvebas nun senvortan trilon
Alfrapas je koro jam preskaŭ dezerta
Ĉu flamo povanta ke vervu inerta?
Ĉu sago povanta frostigi aspiron?

Sunlumo kopias surteren la miron
Kaj presas la horon jam en mi sen-sperta
Ĉu dolĉa , amara? ĉu ĝoja, konsterna?
Kiel ajn ĝi oras jam longan sopiron

Nun sufiĉas jam la silenta rigardo,
Kio brile kresku eterne kun ardo.

(之二十八)


默默的目光


轻轻地挽着一缕荷岚,
我沿着荷塘漫步流连。
静静地撑着如荷绿伞,
你悄立对面半遮红颜。

默默地相视欲言未言,
激起心头的微微抖颤:
是团热情万千的烈焰?
是竿碎胆锥心的寒箭?

阳光投下斑驳的花影,
为我记下这微妙瞬间。
是苦是甜?是忧是欢?
都将染亮长久的忆念。

默默的凝视就已足够,
默默的目光永不凋残。
 

改变与没有改变
 


ŜANĜITAJ KAJ MALAJ


Perdiĝis morgaŭa zefira susuro,
Eĉ isa nubaro jam ŝvebis sen spuro.
Purece sintenas ruĝa lotus-flor’.

La tempo forlekis multe da belfloroj,
Nebulo englutis multe da vel-gloroj.
Ĉarmece sintenas ruĝa lotus-flor’.

Kiom da aspiroj mortis dum sufero,
Kiom da vejetoj vepras de mizero.
Aspire sintenas ruĝa lotus-flor’.

Kiom da ĵuroj jam en pluvo gangrenis,
Kiom da konitaj vizaĝoj forsvenis.
Espere sintenas ruĝa lotus-flor’.

(之二十九)

改变与没有改变

轻风已不再是过去的舒缓,
昨日的白云也已悄悄飘远,
荷花的出泥不染没有改变。

时间抹掉多少花朵的灿烂,
迷雾吞噬多少昨日的风帆,
荷花的纯洁秀丽没有改变。

多少激情已在沉寂中冷淡,
多少誓言也已经贬值破烂,
荷花的热情红艳没有改变。

多少热望未能走过苦难,
多少笑脸如今知向谁边,
荷花的悠悠清香没有改变。
 

捧读晨光
 


LEGANTE MATENON


Helverda zefiro la lagon karesas.
Matenon dumane tenas lotusfloro,
Kaj legas or-lumon, kaj kantas el koro,
Hel-freŝa figuro homojn interesas.

Ruĝ-floro, vi legas matenan tembron,
Sed oni nun legas ĉarman vervon vian.
Legante forgesas vi vin mem gracian,
Legante forgasas sed oni jam tempon.

(之三十)

捧读晨光

淡绿的轻风拂过池塘,
一朵红莲在捧读晨光。
时而默念,时而吟唱,
清纯的神情令人神往。

呵,红莲,你读着晨光,
人们却在读你的模样。
你专注地忘记了自己,
人们读你,忘记了时光。
 

荷 箭
 


SAGO DE LOTUSO


En nigra ŝlimo kun mizero,
Turmentitas pura sincero,

Suferinte purgatorion,
Gajninte termoenergion,

Kun antikva dezir’ el tero,
Kun kolore nova espero,

Vi sagas al lazuro alta.
Resaltas matenruĝo arda.

(之三十一)

荷 箭

根植黑土心怀纯真,
让壮志在地层酿蕴.

经受炼狱的折磨,
获取地核的热能.

带着古老的希冀,
带着簇新的憧憬,

射向湛蓝的苍穹,
溅起霞光的飞腾.
 


荷塘恋曲
荷塘恋曲
 



 


IDILIO ĈE LOTUSFLOROJ


Kiom da lunoj banis jam min,
Kiom da sunoj oris jam min.
Sed kiam lage ridos knabin’
Kun lotusflora bela anim’.

Ŝi akompanu min en medit’,
Ŝi akompanu min en hezit’.
Rigardo shia helu kun mol’
Forlavu tristan polvon el kor’.

Ŝi akompanu min kun sincer’,
Ŝi akompanu min kun esper’.
Rigardo ŝia brilu kun flam’,
Boligu bruste sangon per am’.

por la deziro ĉe lotusflor’,
por la atendo al lotusflor’,
Pli hele ĉarmas jen nova lun’,
Pli brile flamas jen nova sun’.

(之三十二)


荷塘恋曲

送过了那么多的月芽,
迎过了那么多的朝阳,
碧绿荷塘何时能绽放
一位美丽的荷花姑娘?

她有着如月莹莹的目光,
伴我沉思, 伴我彷徨,
伴我浣洗蒙尘的魂魄,
伴我晾晒打湿的希望.

她有着如日灿灿的目光,
伴我欢乐, 伴我豪爽,
伴我沸腾胸中的热血,
伴我放飞热切的向往.

所有的清晨所有的晚上,
所有的明月所有的朝阳,
都为这等待而妩媚,
都为这等待而辉煌.
 

真想永远依在你的温柔
 


ĈE ONDON MOLAN


Mi tiel mergighu en via tenero
For de venta ĝeno kaj pluva ribelo?
El karminaj lipoj mi nektaron trinku
Kaj en la favorajn okulojn mi sinku?

Kiam salik-branchojn zefiro karesas,
Kiam matenruĝo sur ĉielon presas,
Kiam vi leghere kombas mian haron,
Kiam mute tordas vi vian falbalon,

Antaŭ treme sveltaj manoj lotusfloraj,
Antaŭ la okuloj kristale favoraj,
Ĉu mi do tra maron flosu per-petale?
Aŭ mi ree naĝu dolĉon ĝis-finale?

La vivo bezonas havenan aŭ velan?
Mi estu ĉe ondon molan aŭ severan?…

(之三十三)

真想永远依在你的温柔


真想永远依在你的温柔
远离了一切牵挂和烦忧。
轻绽的红唇如醉人美酒,
娇羞的眼睛是奇妙宇宙。

当晨风吹动水边的垂柳,
当霞光送来旭日的问候;
当你轻轻拂着我的黑发,
当你默默牵着我的衣袖;

面对荷枝般轻秀的双手,
面对荷露般晶莹的双眸;
我是折苇作舟飘海远游?
还是重卧清波再享温柔?

生活需要扬帆也要港口,
我真不知该走还是该留……
我真不知该走还是该留……

最后的花瓣
 


LA LASTA PETALO


Jam oris gracion sunlum’ en vespero
Ankaŭ vian volon sen hasta disiĝo.
La lasta petalo tremas kun espero:
“Ĝis! Ĝis la venonta somer’…”

Hazarda renkonto, hela akvarelo.
Tamen kiel sombras kaj palas disiĝo.
La lasta petalo, adiaŭa kvero:
“Ĝis! Ĝis la venonta somer’…”

(之三十四)

最后的花瓣


金色的夕晖镀亮娇妍,
镀亮你依依不舍的流连。
最后的花瓣似一个期盼:
“再见!明年夏天……”

邂逅的欢欣缱绻心间,
道别的浓情如此凄艳。
最后的花瓣如一汪泪眼:
“再见!明年夏天……”
 

既 然


POR PROSPERO


Ĉar viaj okuloj
Magias kiel postpluva lazuro,

Ĉar lia rigardo
Magias kiel kolora pluvarko ;

Ĉar via parolo
Jam ĉarmas kiel printempa fervoro;

Ĉar lia rideto
Jam ĉarmas kiel printempa bukedo;

Ĉar via kor-kanto
Jam trilas kiel fluta eleganto,

Ĉar lia kor-verso
Jam trilas kiel kolombara vervo;

Nun do man-en-maniĝu,
Nun do kor-ĉe-koriĝu,

Kune ridu en somero,
Por la vivo kun prospero!

(之三十五)


既 然

既然,你的笑声
像夏日的细雨一样回旋,

既然,他的歌吟
如夏日的轻风一样缱绻;

既然,你的笑容
像夏夜的新月一样皎洁,

既然,他的影姿
如夏晨的朝霞一样灿烂;

既然,你的心愿
像破晓的旭日一样振颤,

既然,他的希望
如蓝天的鸽哨一样呼唤;

那就让手与手相握,
那就让心与心相连;

并肩创造生命的美妙,
共同装点苍翠的夏天
 

新 荷
 


NOVA LOTUSFLORO


El stela medito,
El birda kvivito,
Konsistas rideto de vi en verd-pompo.

El somera luno,
El matena lumo,
Montriĝas en vi la animo sen ombro.

El vesperruĝa pimpo,
El matensuna pompo,
Ekflamas el vi la rigarda fervoro.

Sub fonta murmuro,
Sub venta susuro,
Sin plantas en min jam nova lotusfloro.

(之三十六)

新 荷

是星光的闪烁,
是细雨的润泽,
谱就你微笑的轻歌。

是午夜的月色,
是清晨的微波,
展示你心灵的清澈。

是晚霞的艳丽,
是朝阳的红火,
燃烧你目光的炽热。

是清泉的潺湲,
是夏岚的吟哦,
催开我胸中的新荷。
 


祈 望
 


PREĜO


Iam kvazaŭ sag' kun bril',
Tuj knabine arom-spir',
Preĝas ŝi por monda pac':
Restu floroj sen armil'!

(之三十七)

祈 望

曾作箭簇射苍天,
旋如少女笑嫣然;
共盼世界和平日,
干戈玉帛皆似莲。
 

永远的记忆
 


ETERNA MEMORO


El kora ondeto
El sonĝa bukedo
Konsistas via rideta pimpo.

Per pluva senĝeno
Ĉiela sereno
Plektiĝas via rigarda pompo.

El floreta ĝemo
Elfolia tremo
Elfluis via mistero el koro.

Per akveska lunlumo,
Per fajreska sunlumo
Tegiĝas mia eterna memoro.

(之三十八)

永远的记忆

是心的涟漪,
是梦的虹霓,
组成你微笑的绚丽。

是雨的潇洒,
是云的飘逸,
编织你微笑的神奇。

是花的叹息,
是叶的颤栗,
吐露你微笑的秘密。

是如水月华,
是如火晨曦,
涂染我永远的记忆。
 

莲露


ĈU VI IAM…


Ĉu vi iam mian figuron rigardis,
En la korto kun bambuo,
Ĉe la herboj de sinuo,
Ĉu vi iam mian figuron rigardis?

Ĉu vi iam mian murmuron rimarkis,
Sub la zefira fluktuo,
Sub la brile arda bruo,
Ĉu vi iam mian murmuron rimarkis?

Ĉu vi vokis mian nomon jam hazarde
Sub la reva ruĝo, bluo,
En la sonĝa kontinuo
Ĉu vi vokis mian nomon jam hazarde?

Mi estas roso animiĝi en nokto,
Mi estas aŭrore kristala la vok’ do.

(之三十九)

莲露

你是否注视过我的身影,
在那芳草凄凄的院庭,
在那竹影斑驳的石径,
你是否注视过我的身影?

你是否倾听过我的哦吟,
在那清风缱绻的树林,
在那波光粼粼的湖滨,
你是否倾听过我的哦吟?

你是否呼唤过我的姓名,
在那霞光灿灿的清晨,
在那月色溶溶的梦境,
你是否呼唤过我的姓名?

我是夜色里凝成的莲露,
我是晨曦中闪烁的晶莹。
 

晨光曦微
 


MATENE ĈE LOTUSLAGO


Kurteno da nokto silente somera,
disversis brilantajn steletajn animojn.

En lago kun akvo spegule tenera,
arome surnaĝas lotusfloraj ridoj.

En verdo de sonĝ' delikate leĝera,
silente kovras novsuna leviĝo.

(之四十)

晨光曦微

一帘清幽的夏夜,
遗落下远星的精灵。

一汪柔静的湖水,
浮动着皎洁的荷影。

一席甜美的梦境,
孵化着旭日的升腾。
 

                                                                                                                               返回目录