Jen ekmoviĝis — la infano sentis tion — iu varma, iu grandege arda raviteco tra lia tuta korpo. Li komprenis, ke ŝi donas la sekreton en lian gardon, ke de liaj etaj infanlipoj dependas ies sorto. Kaj sovaĝa, ĝojega fiero plenigis lin, ke ŝi fidis al li; rapidege ekregis lin sinoferemo, la volo, ankoraŭ pligrandigi sian propran kulpon, por montri, kiom li jam estas viro. Li rektiĝis:
瞧,开始涌动了 --- 那孩子感觉到了这一点 --- 某种暖暖的、某种巨大而炙热的陶醉感涌遍周身。他明白了,妈妈把那秘密交给了他来守护,他那小小的小孩子的嘴唇决定着某人的命运。狂野而又狂喜的骄傲充满全身,妈妈信任自己。立刻他满是自我牺牲的情结,想要加大自己的错误来表现出自己是多么的男人。埃德加直起身来:
“Ne, ne … ne estis iu ajn kialo. Panjo estis tre bona al mi, sed mi estis malobeema, mi kondutis malbone … kaj tiam … tiam mi forkuris, ĉar mi timis.”
“没, 没 … 没有什么原因。妈妈对我好极了,但我不听话,做了错事… 那时… 那时我就逃走了,因为我害怕。”